e-ISSN: 1698-7802
DOI prefix: 10.14516/fde
“Foro de Educación founded (2003) and directed (2003-till date) by José Luis Hernández Huerta, and published by FahrenHouse (2003-till date). FahrenHouse: Salamanca, España
The paper will describe the development of universities in Latvia from 1950’s to nowadays. The higher education system experienced changes along with the political transformations of the country. Latvia was incorporated in the Soviet Union in 1940, regained its independence in 1991 and joined EU in 2004. Since 2012 Latvia is a fully fledged participant of the European Higher Education Area. The paper will describe the transformations of universities in Latvia from the perspective of a cultural learning theory and transfer of knowledge defined by Gita Steiner-Khamsi. It will provide the reference to an external education model, its modification and metamorphosis into a local educational model. Latvia as a small country and relatively new culture had found itself in the situation to learn from the cultural experiences of countries that have longer experience of democracy and had to overtake the ideas of the education systems from other countries and adopt them to the local needs.
Babanskis J. (1987). Pedagoģija [Pedagogy]. Rīga: Zvaigzne.
Cabinet Regulations 685 (2013). Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014 – 2020.gadam [The guidelines of innovation, science and technological development]. Rīga: Latvijas Republikas Ministru Kabinets. Retrieved 11.10.2015 at: http://likumi.lv/doc.php?id=263464
Cabinet Regulations 733 (2009). Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi.[Regulations on the scope of knowledge of the state language and the order of testing the state language skills for performing professional duties, receiving permanent stay permits and receiving the status of the permanent inhabitant of the European Union and the state duty for testing the state language skills] Rīga: Latvijas Republikas Ministru Kabinets. Retrieved 11.01.2016 at: http://likumi.lv/doc.php?id=194735.
Camerjans, I. (1965). Zinātniskā ateisma pamati [Foundations of scientific atheism]. Rīga: Liesma.
Cunska, Z. (2012). Iedzīvotāju izglītības līmenis Latvijā [Education level of inhabitants in Latvia]. No Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. [In Contribution of universities to national economy of Latvia]. Rīga: Latvijas Universitāšu asociācija.
Education Law (1991). Latvijas Republikas Izglītības likums [The Law on Education of the Republic of Latvia]. Ziņotājs, 31. Retrieved on November 7, 2015 at: http://likumi.lv/ta/id/67960-latvijas-republikas-izglitibas-likums
Education Law (1998). Izglītības likums [The Law on Education]. Latvijas Vēstnesis, 343/344. Accessed on November 7, 2015 at: http://likumi.lv/doc.php?id=50759
Eglīte, P. (2009). Padomju okupācijas demogrāfiskās, sociālās un morālās sekas Latvijā [Demographic, social and moral consequences of Soviet occupation in Latvia]. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 63(1/2), 86-106. Retrieved from http://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_3-4/6_Eglite_Padomju okupac.pdf
Ekmanis, J. (2007). Augstskola, zinātne, valstiskums – viens veselums [Higher education institution, science, loyalty- one whole]. No Grīnberga, H. (Red.), Virzītājspēks. Rakstu krājums par augstāko izglītību Latvijā [In Driving force. Collection of articles on higher education in Latvia] (pp. 137-151). Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija.
Engelss, F. (1877/1978). Anti – Dīrings [Anti – Duhring]. Rīga: Liesma.
Filozofijas vārdnīca (1974). Filozofijas vārdnīca [Dictionary of Philosophy]. Rīga: Liesma.
Fuchs, E. (2012). Transnational Perspectives in Historical Educational Research. In Fuchs, E. (Ed.), Transnationalizing the History of Education (pp. 7-14). Leipzig: Leipziger Universitätsverlag.
Ganelin, S. I., & Golant, E. J. (1940). Istorija pedagogiki [History of Pedagogy]. Moskva: Gosudarstvennoe ucjebno – pedogagicjeskoe izdatelstvo Narkomprosa RSFSR.
Heyneman, S. P. (2000). Educational Evaluation and Policy Analysis. Educational Evaluation and Policy Analysis, 22(2), 173-191. Retrieved from: http://www.jstor.org/stable/1164394
Heyneman, S. P. (2010). A Comment on the Changes in Higher Education in the Post – Soviet Union. European Education, 42(1), 76-87. doi:10.2753/EUE1056-4934420104.S
Iljina, T. (1971). Pedagoģija [Pedagogy] Rīga: Zvaigzne.
Jermolajeva, L. (2007). Augstākās izglītības paradigmas maiņas nepieciešamība zināšanu sabiedrības veidošanā [The necessity of changing the paradigm in higher education in shaping the knowledge society]. No Meņšikovs, V. (Red.), Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā [In: Education for the development of knowledge society in Latvia] (pp. 196-215). Rīga: Zinātne.
Ķestere, I., & Āķīte, Z. (2012). Pedagoģijas mācību grāmata kā medijs jauna cilvēka audzināšanai: Latvijas pieredze 19. un 20. gadsimtā [Pedagogy Textbook as a Medium for Nurturing a Young Person: the Experience of Latvia in the 19th and 20th Century]. Rīga: Pedagoģija un skolotāju izglītība, Acta Universitatis Latviensis, Nr. 781, LU Akadēmiskais apgāds, 200-210.
Koķe, T. (2005). Pētnieka izaugsme doktorantūras studijās: aktualitātes un prasības [Researcher’s progress in doctoral studies: topicalities and requirements]. No Koķe, T. (Red.), Pētījumi pieaugušo pedagoģijā, [In: Research on adult pedagogy] (pp. 9-14). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
KPMG (2011). Augstākās izglītības eksportspējas novērtējuma un rekomendāciju izstrādes gala ziņojums [Final Report on assessment of exportability of higher education and development of recommendations]. Rīga: KPMG Baltics SIA.
Kuebart, F. (2002). Von der Perestrojka zur Transformation – Berufsausbildung und Hochschulwesen in Russland und Ostmitteleuropa. Leipzig: Leipziger Universitätsverlag.
Ladizjec, N. S. (2004). Filosofija i praktika universitetskogo obrazovanija [The philosophy and practice of university education]. Izjevsk: Izdateljstvo Udmurdskogo universiteta.
Law on HEI (1995). Augstskolu likums [The Law on Higher Education Institutions]. Latvijas Vēstnesis, 179(462). Retrieved on November 7, 2015 at http://likumi.lv/doc.php?id=37967
LE (2002). Latvijas enciklopēdija (Latvian Enciclopedia). Rīga: SIA Valērija Belokoņa izdevniecība.
LPE (1981-1988). Jērāns, P., & Ziemelis, S. (Eds.). Latvijas padomju enciklopēdija [Latvian Soviet Encyclopedia]. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. In 10 volumes.
LPSR (1975). LPSR Tautas izglītības likums [People’s Law on Education]. Rīga: LPSR Augstākās Padomes prezidijs, Liesma.
LPSR (1986). LPSR Tautas izglītības likums [People’s Law on Education]. Rīga: LPSR Augstākās Padomes prezidijs, Avots.
LSM (2014). Studijas padomju laikā [Studies During the Soviet times]. Latvijas Sabiedriskais Medijs. Retrieved on November 7, 2015 at: http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/studijas-padomju-laika-zinatniskais-komunisms-fizkultura-hierarh.a94901/
LU (1994). Latvijas Universitāte 75 [University of Latvia 75]. Rīga: Latvijas Universitāte.
LU (1999). Latvijas Universitātei – 80 [University of Latvia 80]. Rīga: Latvijas Universitāte.
LU (n.d.). Latvijas Universitāte. Vēsture [University of Latvia. History]. Retrieved 12.01.2015 at: http://www.lu.lv/par/vts/vesture/
LVU (1959). Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte 40 gados (1919-1959)[Pēteris Stučka Latvia State University in 40 years (1919-1959)]. Rīga: Latvijas Valsts Izdevniecība.
LVU (1982). Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte [Pēteris Stučka Latvia State University Awarded with Red Banner Order of Labour]. Rīga: Avots.
Ministry of Education and Science (2000). Pārskats par Latvijas augstskolu darbību 2000. gadā: Skaitļi, fakti, tendences [Review on higher education in Latvia in 2000: Numbers, facts, tendencies]. Riga: The Ministry of Education and Science.
Ministry of Education and Science (2005). Pārskats par Latvijas augstskolu darbību 2004. gadā: Skaitļi, fakti, tendences [Review on higher education in Latvia in 2004: Numbers, facts, tendencies]. Riga: The Ministry of Education and Science.
Ministry of Education and Science (2006). IZM politikas prioritātes 2007. gadam: augstākās izglītības un zinātnes izaugsme, valsts valoda un dabaszinātnes skolās [Priorities of The Ministry of Education and Science in 2007: Development Of Higher Educationa And Research, State Lannguage, and Antural Sciences in Schools]. Riga: The Ministry of Education and Science, Riga. Retrieved 15.01.2016 at: http://www.lvportals.lv/print.php?id=127910
Ministry of Education and Science (2010). Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009. gadā (galvenie statistikas dati) [Review on higher education in Latvia in 2009: Main statistical indicators]. Riga: The Ministry of Education and Science.
Ministry of Education and Science (2014). Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2013. gadā (galvenie statistikas dati) [Review on higher education in Latvia in 2013: Main statistical indicators]. Riga: The Ministry of Education and Science.
Ministry of Education and Science (n.d.) Augstākās izglītības iestādes (Higher Education Institutions). Retrieved 14.04.2016 at: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-iestades.
OECD (2000). Nacionālo izglītības politiku analīze [Analysis of national education policies]. Rīga: Latvija, OECD.
Official Language Law (1999). Valsts valodas likums [Official Language Law]. Saeima. Retrieved 15.01.2016 at: http://likumi.lv/doc.php?id=14740
Ozola, I. (2014). Pedagoģijas zinātnes ģenēze Latvijā no 20. gadsimta 20. gadiem līdz 60. gadu sākumam [Genesis of Pedagogy as a Scientific Discipline in Latvia from 1920’s till the beginning of 1960’s]. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.
Rauhvargers, A. (2003). Latvija Boloņas procesā [Latvia in the Bologna Process]. Ziņojums par Latvijas augstākās izglītības reformu gaitu, virzoties uz vienotu augstākās izglītības telpu [Report on higher education reforms in Latvia on the move to common higher education area]. Rīga.
Rubene, Z. (2010). Geisteswissenschaften und akademische Bildung in Lettland. In Gutjahr – Löser, P., Schulz, D., & Wollersheim, H. W. (Hrsg.), Theodor - Litt- Jahrbuch 2010/7 (pp. 57-73). Leipzig: Leipziger Universitätsverlag.
Rubene, Z. (2013). Baltic Universities under Dictatorship. In Ķestere I., & Krūze, A. (Eds.), History of Pedagogy and Educational Sciences in the Baltic Countries from 1940 to 1990: an Overview (pp. 138-141). Rīga: RaKa.
Rubene, Z. (2015). Pedagoģijas zinātne pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [Pedagogy as a scientific discipline after the restoration of independence of Latvia]. No Krūze, A. (Red.), Laikmets un Personība 15. Rīga: RaKa.
Saeima (2010). Sustainable Development Strategy of Latvia until 2030. Saeima, Republic of Latvia. Retrieved on November 7, 2015 at: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/LIAS_2030_en.pdf
Štefenhagena, D. (2012). Universitātes regulējošais tiesiskais ietvars [Regulating legal framework of the University]. No Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā [In Contribution of universities to national economy of Latvia]. Rīga: Latvijas universitāšu asociācija.
Steiner-Khamsi, G. (2002). Re – Framing Educational Borrowing as a Policy Strategy. In Caruso, M., & Tenorth, H.-E. (Eds.), Internalisierung. Internationalisation. Comparing Educational Systems and Semantics (pp. 57-89). Frankfurt am Main: Peter Lang.
Stradiņš, J. (2001). Ceļavārdi II Pasaules latviešu zinātnieku kongresam. [Welcome to 2nd World Congress of Latvian scientists] In II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (p. 35). Rīga: Tēžu krājums. Latvijas Zinātņu akadēmija.
University of Latvia (1999). Strods, H. (Ed.). Latvijas Valsts universitātes vēsture, 1940-1990 [History of the Latvia State University, 1940-1990]. Rīga: Latvijas Universitāte.
You may also start an advanced similarity search for this article.
e-ISSN: 1698-7802
DOI prefix: 10.14516/fde
“Foro de Educación founded (2003) and directed (2003-till date) by José Luis Hernández Huerta, and published by FahrenHouse (2003-till date). FahrenHouse: Salamanca, España
Este obra está bajo una licencia de Creative Commons Reconocimiento-NoComercial 3.0 España.